Garšvielas.

Garšvielas – tā ir vesela pasaule, daudzveidīga, krāsaina, aromātiska un bieži vien nezināma.

Mūsu dzīve ir caurausta ar pārtikas produktiem, tie visi ir Dieva doti, lai mēs būtu veseli,, nodzīvotu ilgu un laimīgu mūžu. Garšīga un apetīti rosinoša ēdiena pagatavošanā, garšvielām ir liela nozīme. Ja, garšvielas ēdieniem pievieno nelielos daudzumos, tad tās, pateicoties savam īpašajam aromātam un īpašām garšas vērtībām, daudzveido mūsu ēdienu un veicina produktu uzsūkšanos.

Cilvēki, jau kopš seniem laikiem ir iemācījušies savam ēdienam pievienot garšvielas. Sen pazīstami ir sīpoli, ķiploki, ķimenes, safrāns, lauru lapas. Bet visaugstāk, no visām garšvielām, tiek vērtēts pipars. Kādreiz pipara zirnīšus izmantoja kā naudu.

Eiropā ar garšvielām iepazinās daudz vēlāk, nekā citos kontinentos. Agrā viduslaiku periodā, eiropas iedzīvotāju ēdiens bija sājš. Izskaidrot to var ar to, ka lielākais vairums smaržīgo augu aug tropiskajā klimatā, bet uz turieni Eiropas iedzīvotāji ceļu nezināja. Garšvielas sāka tirgot arābi un jutās viņi, kā pilntiesīgi šī produkta saimnieki. Interesanti, ka pirmajiem Kolumba un Magelāna pasaules ceļojumiem bija viens galvenais mērķis – atrast ceļu pie garšvielām.

Garšvielas tiek kvalificētas atkarīgi no tā, kura auga daļa tiek izmantota ēdienā:

  • Augļi un sēklas (pipari, kardamons, fenheļa sēklas).
  • Pumpuri un zieda daļas (krustnagliņas, safrāns).
  • Miza (kanēlis, kassija).
  • Saknes (kurkuma, ingvers).
  • Lapas (lauru lapas, karija lapas).

Garšvielas ir jāiepērk un mājās jāuzglabā, pēc iespējas mazākās devās. Garšvielas uzglabāt vajag hermētiski noslēgtos traukos, tumšā, sausā vietā, 2 – 3 gadu garumā. Svaigas garšvielas manāmi uzlabo ēdiena kvalitāti. Nedrīkst kopā jaukt ēdienus, kuri ir pagatavoti ar garšvielām un bez garšvielām. Sāli nekad nepievieno pienam vai eļļai, bet to drīkst pievienot jogurtam. Vienas garšvielas ir saldas, citas – rūgtas, sūras. Piemēram, luglu nedrīkst lietot kopā ar asafetīdu.

No ajūrvēdiskās medicīnas viedokļa, pirms ēdiena gatavošanas kategoriski aizliegts garšvielas apcept eļļā. Cepšana mazina to vērtīgās un ārstnieciskās īpašības, veicina to sairšanu un toksīnu izdalīšanos. Ēdiena gatavošanas laikā, labāk, ir rīkoties tā:

  • Lauru lapas, smaržīgos piparus, melno kardamonu, kanēli nūjiņās un citas ‘’lielās’’ garšvielas ēdienam pievienot gatavošanas sākumā.
  • Šambalu, melnos piparus, ķimenes, fenheli, zaļo kardamonu – pievienot ēst gatavošanas vidus daļa.
  • Asafetīdu, ingveru, pulverveida garšvielas un gatavos maisījumus – pievienot pirms ēdiena noņemšanas no uguns.

Garšvielām piemīt ne tikai garšas īpašības, bet arī unikālas ārstnieciskās īpašības. Fitoterapija aktīvi izmanto garšvielas, lai veicinātu labas veselības saglabāšanos. Kurkuma attīra asinis, sarkanais pipars uzlabo vielmaiņu, asafetīda iedarbojas nomierinoši, noņem stresu, ingvers regulē zarnu trakta darbību, efektīvi palīdz saaukstēšanās slimību gadījumā, labi palīdz ja ir slims kakls, tam piemīt krēpas atklepojoša iedarbība, tas uzlabo smadzeņu asinsriti, uzlabo asinsvadus, atmiņu, pazemina arteriālo asins spiedienu.

Pēdējie izmeklējumi pierāda, ka garšvielās ir daudz vairāk antioksidantu nekā augļos un dārzeņos, bet tas nozīmē, ka tās ir spējīgas palīdz ārstēt vēzi, diabētu, artrītu un sirds slimības. Tāpēc, šobrīd, gribas teikt: ‘’Lietojiet daudz labu garšvielu, gūstiet patiesu baudu no ēdiena un jums nekad nenāksies to nožēlot!’’.

Separator image .