Ēšanas kultūra.

Ēšanas kultūra – tas nav tikai noteikts veids, kā pareizi lietot galda piederumus un ievērot galda servēšanu. Tā ir cilvēku saskarsmes kultūra, un tas, cik lielā mērā jūs to pārvaldāt, var jums vai nu sarežģīt vai atvieglot dzīvi. Cilvēkiem ir nosliece izdomāt noteikumus un pieprasīt no citiem to ievērošanu. Kādreiz, šiem noteikumiem ir interesanta priekšvēsture un racionāla izcelšanās. Piemēram, viens no skotu karaļiem, kurš izcēlās ar savu impulsivitāti un bargu raksturu, vienreiz, ēdot kopā ar saviem padotajiem, uzsita ar dūri uz galda. Pēc kāda laika tika izdots likums, kurš paredzēja, ka dakšai uz galda jāatrodas ar zobiem uz leju.

Tas, kā cilvēks uzvedas pie galda, kā viņš ēd, kā viņš dzer, kā sarunājas ar kaimiņiem, tas viss viņu, zināmā mērā, kaut kā raksturo. Gadījumi, kad labi speciālisti, pret kuriem darbā nav nekādu pretenziju, nesaņem paaugstinājumu darbā, tikai tāpēc, ka nemāk kulturāli ēst, nav retums un jo mazāk – joks. Tāds cilvēks nemācēs atstāt uz darījuma partneriem labvēlīgu iespaidu un var nelabvēlīgi iespaidot kompānijas imidžu.

Eksistē ļoti daudz noteikumu, kā ir jāuzvedas pie galda dažādos dzīves gadījumos, bet visos šajos gadījumos daudzi momenti ir kopēji. Zinot tos, jūs nenokļūsiet nepatīkamās situācijās un atstāsiet tāda cilvēka iespaidu, kurš māk kulturāli ēst. Protams, jūs jau zināt, ka pie galda nedrīkst skaļi sarunāties, aktīvi žestikulēt un urbināt zobus. Nedrīkst ēdienam virsū mesties tā, it kā jums pirms tam trīs dienas nebūtu ēdis.

Pie galda ir pareizi jāapsēžas. Attālumam starp galdu un jūsu augumu jābūt plaukstas platumā. Elkoņus uz galda neliek. Salveti no galda paņem, atloka un uzklāj uz ceļgaliem. Tās galvenā funkcija ir pasargāt jūsu tērpu no nejaušām šļakatām un drupačām. Sēdiet taisnu muguru. Tas ir ne tikai skaisti, bet arī lietderīgi, jo no saliektas muguras cietīs kuņģis, it īpaši tad, kad būs jau piepildīts.

Tagad jautājums, kas vienmēr nomoka lielu vairumu cilvēku – ko ēd ar dakšu, bet ko ar rokām? Oficiālajās pusdienās ir pieņemts visus ēdienus ēst ar galda piederumiem. Visos pārējos gadījumos ar rokām drīkst ēst: cāli – tabakā, mazas kanapē sviestmaizītes, kūkas, citrusaugļus.

Nazi tur labajā rokā, bet dakšu – kreisajā. Nazis tiek izmantots gaļas, pankūku, karbonāžu sagriešanai, sviesta vai džema uzsmērēšanai, zivs ādas pieturēšanai, tajā brīdī, kad jūs to atdalāt no asakām. Zivis ar nazi negriež.

Mīkstos ēdienus – tefteļus, omletes, kotletes, sacepumus, vārītus kartupeļus – ēd ar dakšu, bez naža palīdzības.

Lai, savā šķīvī no kopējā trauka ieliktu, piemēram, salātus, vajag izmantot speciāli tam paredzētu karoti, savus galda piederumus šajā gadījumā neizmanto. Sviestu vai džemu no kopējās bļodas liek uz sava šķīvja maliņas un tikai pēc tam ar to smērē bulciņu vai maizes gabaliņu.

Maizi nav pieņemts ēst, nokožot to no liela gabala. To ēd, nolaužot maziem gabaliņiem. Tieši tāpat nav pieņemts ēst arī augļus, nokožot no visa augļa. Augļus sagriež vairākās daļās, attīra no kauliņiem un sēklām un tad, ēd ar deserta dakšu.

Ja jūs ēšanas laikā gribat ieturēt pauzi, tad nazis un dakša ir jānoliek tā, kā jūs tos turējāt: nazi – ar rokturi pa labi, dakšu – ar rokturi pa kreisi. Ja esat paēdis, ielieciet galda piederumus šķīvī, tā būs zīme, ka to drīkst novākt.

Ja ir gadījies tā, ka jūs nezināt kā ēst piedāvāto ēdienu, pavērojiet savus kaimiņus – droši vien atradīsies kāds, kuram ir vairāk pieredzes etiķetes jautājumos. Bet, ja neatradīsies, nepārdzīvojiet, ar laiku jūs to uzzināsiet.

Galda etiķete – ir ļoti plaša tēma, kuru nevar apgūt izlasot mazu rakstu. Šie noteikumi ir veidojušies gadu simtiem, tieši tāpat kā ēdiens, kuru cilvēks izgudro visas savas vēstures pastāvēšanas laikā. Svarīgi, to visu praktizēt mājās, pie ģimenes galda, mācot bērniem ēšanas kultūru jau no agras bērnības, tā palīdzot viņiem apgūt labas manieres.

Separator image .